Aizsvīduši logi un auksti radiatori: ziemas signāli, kurus daudzdzīvokļu mājā nedrīkst ignorēt
2026.01.21
Ziema daudzdzīvokļu mājām ir kā stresa tests. Sals, sniegs un pastāvīgas temperatūras svārstības īsā laikā atklāj to, kas siltajā sezonā var palikt nepamanīts: siltuma zudumus, sistēmu disbalansu, mitruma problēmas vai pat konstrukcijas trūkumus. Lai gan par apsaimniekošanas darbu plānošanu un organizēšanu atbild ēkas pārvaldnieks, pirmie signāli visbiežāk parādās iedzīvotāju ikdienā – dzīvoklī, kāpņu telpā vai pie ieejas.
“Ziemas sezonā svarīgākais princips ir profilakse un sadarbība. Pārvaldnieks plāno un organizē darbus, bet iedzīvotāju novērojumi ļauj laikus pamanīt izmaiņas reālos apstākļos, kamēr neliels defekts vēl nav pārvērties avārijā,” saka “Civinity namai” attīstības projektu vadītājs Andrius Soikinas.
Pēc viņa teiktā, ziemā ēku uzturēšana kļūst ne tikai par komforta jautājumu. Ja problēmas, kas saistītas ar mitrumu, aukstuma tiltiem vai aizsalušiem cauruļvadiem, ieilgst, sekas var būt ļoti konkrētas: no augošiem rēķiniem līdz applūdinājumiem, konstrukciju bojājumiem vai bīstamām situācijām pagalmā.
Visbiežāk vispirms izceļas siltuma zudumi un ēkas hermētiskuma nepilnības. Vāja siltumizolācija, nekvalitatīvi šuvju blīvējumi vai bojāti konstrukciju mezgli kļūst acīmredzami, kad temperatūra krītas un ēka sāk ātrāk “izlaist” siltumu. Iedzīvotāji to izjūt kā diskomfortu dzīvoklī, bet ilgtermiņā – arī rēķinos.
“Ja apkures sistēma nav līdzsvarota, māja siltumu izmanto neefektīvi. Ziemā tas ir īpaši redzams, jo atšķirības parādās ātri: vienviet ir pārkurināts, citviet – trūkst siltuma. Savlaicīgi reaģējot, bieži var izvairīties gan no lielāka diskomforta, gan no liekiem zaudējumiem,” uzsver A. Soikinas.
Vēl viena bieža pazīme ir mitruma simptomi. Aizsvīduši logi, kondensāts, pelējums stūros vai pie logiem visbiežāk norāda uz aukstuma tiltiem, nepietiekamu siltinājumu vai ventilācijas trūkumiem. Ziemā šādas problēmas progresē ātrāk, tāpēc tās nevajadzētu norakstīt kā sezonālu neērtību. Mitrums var bojāt apdari, ilgtermiņā ietekmēt konstrukcijas, bet pelējums – kaitēt iedzīvotāju veselībai.
Aukstajā sezonā ātri atklājas arī lietus un kūstošā sniega ūdens novadīšanas sistēmas trūkumi. Aizsalušas notekas vai lietus caurules nozīmē, ka ūdens sāk pārplūst, iekļūst fasādē, šuvēs un konstrukcijās. Sākumā tā var būt tikai neliela pleķa vai mitruma pazīme, taču ar laiku šie procesi vājina ēkas elementus un var pārvērsties dārgos remontdarbos.
Tehniskas ķibeles ziemā nereti kļūst par tiešiem drošības izaicinājumiem. Sniegs un ledus palielina slodzi, tāpēc jutīgākajās vietās – jumta malās, renēs, parapetos, balkonu plātņu malās – var parādīties defekti. Veidojas lāstekas un sniega sanesumi, kas visbīstamākie ir virs ieejām, gājēju celiņiem, kāpnēm un rampām. Ledus var aizsprostot notekcaurules, un, ūdenim sākot iesūkties sienās, risks kļūst ne tikai estētisks, bet arī konstruktīvs.
“Profilakse ziemā nozīmē pastāvīgu kontroli, nevis vienreizēju reaģēšanu. Tā ir jumta tehnisko vietu un noteku uzraudzība, sniega tīrīšanas organizēšana, kad situācija to prasa, un profesionāla lāsteku noņemšana. Svarīgi arī, lai piekļuves zonu tīrīšana un kaisīšana notiktu atbilstoši reālajiem laikapstākļiem – lielākais risks bieži rodas nevis snigšanas laikā, bet tad, kad sniegs izkūst un atkal sasalst,” saka “Civinity” eksperts.
Tomēr daļu situāciju pārvaldnieks nepamanīs, kamēr par tām nepaziņos paši iedzīvotāji. Andrius Soikinas uzsver, ka ir kritiski svarīgi nekavēties, ja pēc snigšanas vai atkušņa parādās jauni mitruma pleķi uz griestiem vai sienām, ūdens sāk tecēt caur šuvēm, pagrabā vai bēniņos veidojas peļķes, radiatori pēkšņi atdziest vai dzīvoklī kļūst grūti uzturēt stabilu temperatūru. Nekavējoties jāreaģē arī tad, ja pie kāpnēm vai rampām ir īpaši slidenas vietas, vai virs ieejām veidojas lielas lāsteku sanesumu zonas. Svarīgākais – lāstekas stingri nav ieteicams noņemt pašiem: tas apdraud veselību un pat dzīvību, tāpēc šo darbu jāveic speciālistiem.
“Droša un sakopta ziema daudzdzīvokļu mājā sākas ar kopīgu darbu. Pārvaldnieks atbild par lēmumiem un organizēšanu, bet iedzīvotāji – par savlaicīgu informāciju un atbildīgu ikdienas rīcību. Strādājot kopā, mazi signāli nepāraug lielos incidentos, un ēkas uzturēšana kļūst efektīvāka un prognozējamāka,” rezumē “Civinity” attīstības projektu vadītājs Andrius Soikinas.
Ziema nedod greznību “pagaidīt līdz pavasarim”. Taču tā dod skaidrus signālus. Jo ātrāk tie tiek pamanīti un nodoti pārvaldniekam, jo lielāka iespēja, ka sezona beigsies mierīgi – bez applūdinājumiem, bez riskiem pagalmā un bez dārgiem, steidzamiem remontdarbiem.