Lodžiju iestiklošana daudzdzīvokļu mājās: ko drīkst un ko nedrīkst darīt

Lodžiju iestiklošana daudzdzīvokļu mājās: ko drīkst un ko nedrīkst darīt

Šajā rakstā uzzināsiet:

• Vai un kādos gadījumos daudzdzīvokļu mājās drīkst iestiklot lodžiju.
• Kādi normatīvie akti un noteikumi regulē lodžiju iestiklošanu.
• Kad nepieciešama būvvaldes saskaņošana un dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišana. 
• Kā pareizi rīkoties, ja lodžija jau ir iestiklota vai pārbūvēta bez saskaņojuma.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji visai bieži interesējas par iespēju iestiklot lodžijas vai balkonus. Visbiežāk mērķis ir pasargāt balkonu vai lodžiju no lietus, sniega, kā arī bieži vien ir vēlme labiekārtot balkonu/lodžiju, lai paplašinātu dzīvokļa lietderīgo platību. Mūsdienās arī kļuvis gana populāri uz balkoniem/lodžijām iekārtot atpūtas zonas. Rodas jautājums, vai drīkst to iestiklot? Vai drīkst to pārbūvēt u.tml.

Par balkonu iestiklošanu plašāka informācija pieejama iepriekš publicētajā rakstā, kas pieejams ŠEIT.

Savukārt lodžiju iestiklošanas darbu normatīvais regulējums krasi atšķiras. Lielai daļai tā ir laba ziņa, jo atšķirībā no balkonu iestiklošanas – kas visbiežāk nav atļauts un visdrīzāk nemaz nav saskaņojams, turpretī lodžijas iespējams labiekārtot un arī iestiklot. Svarīgi ņemt vērā, ka arī attiecībā uz lodžijām ir spēkā esoši normatīvie akti, kuri nosaka kārtību un prasības, kuras jāievēro pirms ķerties pie remontdarbiem vai stiklošanas darbiem!

Pirmais, kas ir jāņem vērā – lodžiju iestiklošana nav tikai individuāls dzīvokļa īpašnieka lēmums. Lielāki darbi, kas skar ēkas fasādi (kopīpašumu) visbiežāk arī ir noteikti būvniecības regulējumos pašvaldību ietvarā.

Viens no populārākajiem jautājumiem – vai lodžiju drīkst iestiklot?

Ja skatāmies no juridiskā ietvara, tad saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto – ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā fasāde, nesošās konstrukcijas, ārējais vizuālais izskats) ir dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Lodžija kā konstrukcija ir ēkas sastāvdaļa, un tās ārējā daļa (margu konstrukcija, plātnes, fasādes risinājums) nav tikai viena dzīvokļa īpašnieka īpašums. 

Tas nozīmē to, ka dzīvokļa īpašnieks nevar vienpersoniski pieņemt lēmumu par iestiklošanu. Proti, ir nepieciešama citu dzīvokļu īpašnieku piekrišana (atbilstoši likumā noteiktajam nepieciešams lēmums ar īpašnieku balsu vairākumu). Tāpat ne mazāk svarīgi – ir jāievēro arī pašvaldības būvniecības normatīvie akti.

Kādi normatīvie akti regulē lodžiju iestiklošanu?

• Dzīvokļa īpašuma likums;
• Būvniecības likums;
• Vispārīgie būvnoteikumi;
• Attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi (piemēram, Rīgas teritorijā – Rīgas domes saistošie noteikumi par būvniecību).

Kādos gadījumos ir nepieciešama saskaņošana būvvaldē?

Lodžiju iestiklošana parasti tiek uzskatīta par ēkas fasādes izmaiņām. Saskaņā ar Būvniecības likumu un Vispārīgajiem būvnoteikumiem:

• Ja tiek mainīts ēkas ārējais izskats, tad ir nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšana būvvaldē;
• Atsevišķos gadījumos gan var pietikt arī ar paskaidrojuma rakstu;
• Gadījumā, ja ēka atrodas pilsētas teritorijā, kas uzskatāma par kultūrvēsturisko mantojumu, tad gan prasības var būt stingrākas. Līdz ar to īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai ēka ir arhitektūras piemineklis, vai ēka atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, kā arī gadījumos, ja mājai ir vienots fasādes tehniskais risinājums (piemēram, renovēta, siltināta vai kā citādi atjaunota ēka, it sevišķi, ja darbi veikti ar finanšu atbalsta mehānismu, kas var noteikt ierobežojumus līgumsaistību izpildes termiņos).

Ieteicamā dzīvokļu īpašnieku rīcība, ja ir vēlme vai plāns veikt lodžijas iestiklošanu:

1. Vērsties pie mājas pārvaldnieka, saņemot konsultāciju un noskaidrojot, vai mājā jau ir/vēl nav pieņemts lēmums par lodžiju iestiklošanu;
2. Gadījumā, ja šāda lēmuma un tehniskā risinājuma nav, iespējams pašam rosināt vai arī piesaistot pārvaldnieka palīdzību, rosināt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu;
3. Savukārt jau pēc lēmuma pieņemšanas – izstrādāt projektu un saskaņot to būvvaldē (ja nepieciešams);
4. Veikt darbus ar sertificētu būvnieku.

Ko darīt, ja lodžija ir iestiklota vai pat jau iepriekš apvienota ar dzīvokļa īpašuma telpu (nojaukta starpsiena, izbūvēts apkures sistēmas paplašinājums u.tml.)?

Jāuzsver, ka šādus pārbūves darbus nekādā gadījumā nedrīkst īstenot patvaļīgi. Praksē diemžēl nereti sastopamas arī situācijas, kad lodžija ir ne tikai iestiklota, bet pat apvienota ar dzīvokļa telpu jau pirms vairākiem gadiem un pat gadu desmitiem – nojaucot starpsienu, demontējot logu bloku vai izbūvējot apkures sistēmas paplašinājumu.

Ja šādas izmaiņas jau ir veiktas bez saskaņojuma, īpašniekam ieteicams savlaicīgi vērsties pie pārvaldnieka, lai izvērtētu iespēju sakārtot īpašuma dokumentāciju. Atkarībā no situācijas var būt nepieciešams tehniskais atzinums, dzīvokļu īpašnieku lēmums un būvvaldes saskaņojums. Daudzos gadījumos pārbūvi iespējams legalizēt, ja tā nav radījusi apdraudējumu ēkas drošībai. Savukārt, ja konstatēti būtiski pārkāpumi vai apdraudēta konstrukciju drošība, var tikt pieņemts lēmums par sākotnējā stāvokļa atjaunošanu.

Aicinām dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi pārliecināties, ka gadījumā, ja izmaiņas lodžijai ir veiktas iepriekš – vai tās atbilst normatīvajām prasībām un ir juridiski sakārtotas. Tas ir gan katra īpašnieka, gan visas mājas kopējās drošības un vērtības interesēs.

Savukārt dzīvokļu īpašniekus, kuri domā par lodžijas iestiklošanu – pirms uzsākt kādus darbus vai plānošanu – vērsties pie “Civinity Mājas” speciālistiem konsultācijas saņemšanai gan par ēkas tehnisko stāvokli, gan iespējamajiem darbiem un nepieciešamajiem dokumentiem, lai vēlamie darbi tiktu veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā arī saskaņā ar kopīpašnieku lēmumu.