Vai Latvijas daudzdzīvokļu mājas noveco ātrāk, nekā spējam tās atjaunot?

Vai Latvijas daudzdzīvokļu mājas noveco ātrāk, nekā spējam tās atjaunot?

Lielai daļai Latvijas daudzdzīvokļu māju tuvākajos gados būs nepieciešami būtiski ieguldījumi, taču renovācijas tempi joprojām ievērojami atpaliek no ēku novecošanās. Tas liek uzdot būtisku jautājumu – vai spējam atjaunot dzīvojamo fondu pietiekami ātri, lai nodrošinātu drošu un kvalitatīvu dzīves vidi arī nākotnē?

Saskaņā ar dažādiem pētījumiem aptuveni 86% Latvijas dzīvojamo ēku ir būvētas pirms 1990. gada. Tas nozīmē, ka ievērojama daļa ēku jau ir sasniegušas vecumu, kad nepieciešami būtiski ieguldījumi gan konstrukciju uzturēšanā, gan inženierkomunikāciju atjaunošanā, gan energoefektivitātes uzlabošanā.

“Daudzas dzīvojamās mājas šobrīd ir sasniegušas robežu, kad ar kosmētiskiem remontiem vien vairs nepietiek. Lai saglabātu ēku drošību un vērtību, nepieciešama plānveida pieeja – regulāras tehniskās apsekošanas, savlaicīga inženierkomunikāciju atjaunošana un ilgtermiņa finanšu plānošana,” norāda Edgars Jelagins, Civinity Mājas un Civinity Mājas Jūrmala operatīvās darbības direktors. 

Renovācijas tempi atpaliek no ēku novecošanas

Situāciju spilgti raksturo renovācijas statistika. Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, no kurām vismaz 26 600 nepieciešami atjaunošanas darbi. Tomēr līdz šim pilnībā renovēta ir tikai neliela daļa ēku. 

Tas nozīmē, ka dzīvojamais fonds turpina novecot daudz straujāk, nekā notiek tā atjaunošana. Vairāk nekā puse daudzdzīvokļu māju Latvijā būvētas pirms 40–50 gadiem, un daudzās no tām joprojām tiek izmantotas sākotnējās apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. 

Katru gadu atliktie lēmumi rada arvien lielākas izmaksas. Nelielas tehniskas problēmas laika gaitā pārvēršas par nopietniem bojājumiem, kuru novēršana prasa ievērojami lielākus finanšu līdzekļus. 

“Ja nepieciešamie remontdarbi tiek atlikti gadiem ilgi, problēmas kļūst ne tikai sarežģītākas, bet arī ievērojami dārgākas. Savlaicīgi ieguldījumi ēkas uzturēšanā gandrīz vienmēr izmaksā mazāk nekā avāriju seku novēršana,” uzsver E. Jelagins.

Katrs atliktais lēmums par ēkas uzturēšanu palielina risku, ka neliels defekts pārvērtīsies par nopietnu tehnisku problēmu. Rezultātā pieaug ne vien remonta izmaksas, bet arī avāriju risks, iedzīvotāju diskomforts un īpašuma vērtības samazināšanās. Ilgtermiņā tas nozīmē, ka ēkas uzturēšana kļūst arvien dārgāka, bet iespējas veikt plānotus un ekonomiski izdevīgus uzlabojumus – arvien ierobežotākas.

Energoefektivitāte nozīmē vairāk nekā zemākus rēķinus 

Lai gan energoefektivitāte bieži tiek saistīta ar apkures izmaksu samazināšanu, tās ieguvumi ir daudz plašāki. Energoefektīva ēka ir drošāka, ilgtspējīgāka un komfortablāka dzīves vieta. 

Turklāt ēku atjaunošana pozitīvi ietekmē arī nekustamā īpašuma vērtību. Renovētas mājas kļūst pievilcīgākas gan esošajiem iedzīvotājiem, gan potenciālajiem pircējiem, vienlaikus samazinot tehnisko avāriju risku. 

“Labi uzturēta ēka nav tikai mazāki komunālie maksājumi. Tā nozīmē arī mazāk neparedzētu remontu, lielāku drošību un augstāku īpašuma vērtību. Faktiski tas ir ieguldījums iedzīvotāju dzīves kvalitātē un mājokļa nākotnē,” skaidro E. Jelagins.

Lielākais izaicinājums bieži ir lēmumu pieņemšana 

Atšķirībā no privātmājas, kur lēmumu pieņem viens īpašnieks, daudzdzīvokļu mājā nepieciešama vairāku vai pat desmitiem īpašnieku vienošanās. Tieši šis faktors nereti kļūst par galveno šķērsli savlaicīgai ēkas atjaunošanai. 

Praksē bieži novērojams, ka iedzīvotāji apzinās problēmas, taču atliek lēmumu pieņemšanu līdz brīdim, kad remontdarbi kļūst neatliekami. Būtiska loma ir arī informācijas trūkumam par pieejamajiem finansējuma instrumentiem, renovācijas procesu un potenciālajiem ieguvumiem. 

“Jo ilgāk atliekam lēmumus, jo mazāk iespēju mums paliek izvēlēties ekonomiski izdevīgākos risinājumus. Mājoklis ir ilgtermiņa ieguldījums, tādēļ svarīgi domāt ne tikai par šodienas izmaksām, bet arī par ēkas stāvokli pēc desmit vai divdesmit gadiem,” norāda E. Jelagins. 

Mājokļu nākotne ir mūsu pašu rokās 

Ēku novecošana ir dabisks un neizbēgams process. Tomēr tas nenozīmē, ka mums atliek tikai samierināties ar situāciju. Savlaicīga plānošana, regulāra tehniskā uzturēšana un pārdomāti ieguldījumi ļauj būtiski pagarināt ēku kalpošanas laiku un samazināt nākotnes izmaksas. 

Šodien pieņemtie lēmumi noteiks, kādā stāvoklī mūsu mājas būs pēc desmit, divdesmit vai trīsdesmit gadiem. Tādēļ jautājums nav tikai par ēku vecumu. Jautājums ir par mūsu gatavību rīkoties laikus.  “Katrs atliktais lēmums palielina nākotnes izmaksas. Ja saglabāsies pašreizējais renovācijas temps, dzīvojamais fonds novecos ātrāk, nekā spēsim to atjaunot,” rezumē Edgars Jelagins.