Balkonu aizstiklošana – kas jāzina dzīvokļu īpašniekiem?

Balkonu aizstiklošana – kas jāzina dzīvokļu īpašniekiem?

Šī gada februārī “Civinity” saņēma oficiālu pieprasījumu no Jūrmalas valstpilsētas administrācijas par informācijas sniegšanu saistībā ar dzīvokļiem, kuros veikta patvaļīga balkonu pārbūve jeb aizstiklošana. Pašvaldība uzdevusi informēt dzīvokļu īpašniekus, ka nesaskaņotu pārbūvju gadījumā ēkas fasāde ir jāatjauno sākotnējā stāvoklī.

Lai nodrošinātu savlaicīgu un korektu informācijas apriti, “Civinity” nosūtīja klientiem pašvaldības paziņojumu, kā arī papildu informatīvo materiālu par balkonu tehnisko stāvokli un aizstiklošanas riskiem.

Kāpēc balkonu aizstiklošana ir problemātiska?

Balkona aizstiklošana daudziem var šķist kā ērts un praktisks risinājums – tā pasargā no lietus un sniega, nodrošina papildu siltumizolāciju un var padarīt balonu ērtāku ikdienas izmantošanā. Taču būtiski ir ņemt vērā to, ka:

• Pašvaldību normatīvie akti balkonu aizstiklošanu aizliedz, ja tā nav atbilstoši saskaņota;
• Balkona konstrukcijas visbiežāk nemaz nav tehniski paredzētas papildu slodzei, ko rada stiklojuma sistēmas;
• Izmaiņas ēkas fasādē ietekmē kopīpašumu, ne tikai konkrēto dzīvokli.

Nepiemērota vai tehniski nekvalitatīva aizstiklošana var samazināt balkona nestspēju, radīt plaisas konstrukcijās un pat apdraudēt cilvēku drošību, radot apdraudējumu gan pašam īpašniekam, gan zemāk esošo dzīvokļu iedzīvotājiem un garāmgājējiem.

Svarīgi atcerēties, ka balkoni ir ēkas kopīpašuma daļa. Tas nozīmē, ka avārijas situācijā nepieciešamie atjaunošanas vai demontāžas darbi tiek finansēti no kopējiem mājas līdzekļiem – tātad izmaksas sedz visi dzīvokļu īpašnieki.

Juridiskais ietvars: ko nosaka likums?

Saskaņā ar Būvniecības likumu un saistītajiem normatīvajiem aktiem:

• Jebkāda veida fasādes maiņa (tostarp balkona aizstiklošana) ir būvniecība, kas jāsaskaņo ar būvvaldi;
• Nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums;
• Būvvaldē ir jāiesniedz nepieciešamie dokumenti un projekts, lai īstenotu būvdarbus.

Ja darbi veikti bez normatīvajos aktos noteiktā saskaņojuma, tie tiek klasificēti kā patvaļīga būvniecība, par ko var piemērot:

• administratīvo sodu;
• pienākumu legalizēt darbus (ja tas ir iespējams);
• pienākumu nojaukt patvaļīgi uzbūvēto konstrukciju;
• piespiedu naudas sodus, ja pārkāpums netiek novērsts noteiktajā termiņā.

Praksē pašvaldības var piemērot arī paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, ja īpašuma tehniskais stāvoklis vai fasādes izmaiņas neatbilst normatīvajām prasībām.

Kas notiek, ja konstatēta nelegāla būvniecība?

Ja pašvaldības būvvalde pieņem lēmumu par patvaļīgu būvniecību, īpašniekam parasti tiek uzdots:

1. Novērst patvaļīgi veiktos darbus;
2. Atjaunot ēku sākotnējā stāvoklī;
3. Vai iesniegt dokumentus legalizācijai (ja tas juridiski ir iespējams).

Tomēr praksē balkonu aizstiklošanu visbiežāk nav iespējams legalizēt, jo pašvaldību normatīvi to neatļauj.

Atbildīga rīcība – drošības un finanšu risku mazināšanai

“Civinity” kā mājas pārvaldnieks un apsaimniekotājs nodrošina klientiem aktuālo informāciju un atgādina par pašvaldību būvnormatīviem. Aicinām dzīvokļu īpašniekus:

• pirms jebkādu darbu uzsākšanas iepazīties ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
• izvērtēt tehniskos riskus;
• konsultēties ar mājas pārvaldnieku vai citiem “Civinity” speciālistiem neskaidrību gadījumā.

Atbildīga pieeja īpašuma labiekārtošanai palīdzēs izvairīties no administratīviem sodiem, papildu finanšu sloga un galvenais – neradīs apdraudējumu ne dzīvokļa īpašniekam, ne mājas iedzīvotājiem un garāmgājējiem.

Balkona aizstiklošana nav tikai estētisks vai praktisks jautājums – tā ir nopietna būvniecības darbība ar skaidru juridisku regulējumu un potenciāli negatīvām vai pat bīstamām sekām. Pirms pieņemt lēmumu par jebkādām izmaiņām ēkas fasādē, ir svarīgi pārliecināties par to atbilstību normatīvajiem aktiem un mājas dzīvokļu īpašnieku kopības interesēm.