Elektroinstalācijas nomaiņa ēkā – izvēle vai vajadzība?
2025.10.17
VUGD pārbaužu dati liecina, ka dzīvojamajā fondā 44,27%* gadījumu elektroinstalācijas pārbaude vispār nav veikta, un 45–46% nav veikta arī kontaktu savienojumu termodiagnostika ar termokameru — divas pārbaudes, ko parasti veic kopā. Tas nozīmē, ka daudzās mājās potenciālie pārkaršanas un īssavienojumu riski paliek neredzami līdz brīdim, kad jau ir par vēlu.
Tāpat aptuveni piektdaļa ugunsgrēku dzīvojamajā sektorā saistīta ar elektroierīcēm vai bojātu/neatbilstošu elektroinstalāciju **, tāpēc mājokļa iekšējais elektrotīkls jāpārbauda vismaz reizi 10 gados, turklāt ar kvalificētu speciālistu un noformējot aktu.
Par elektroinstalācijas drošību daudzdzīvokļu ēkās sarunājāmies ar “Civinity” speciālistiem – Ivo Stieģeli (“Civinity” Tehniskā dienesta vadītājs) un Aleksandru Korņejevu( “Civinity” Ugunsdrošības sistēmu un elektriķu nodaļas vadītājs).
– Kāda šobrīd ir situācija ar elektroinstalāciju daudzdzīvokļu mājās?
I. Stieģelis: Lielākoties tā ir novecojusi, jo ēkas būvētas pirms 30–40 gadiem. Toreiz nebija paredzētas tik lielas elektroierīču slodzes kā mūsdienās. Tagad vienā mājoklī vienlaikus darbojas vairāki televizori, plīts, veļas mašīna, putekļu sūcējs u.c. ierīces. 20 gadu vecām ēkām situācija ir labāka, taču arī ir nepieciešamas pārbaudes. Parādās jaunas prasības – piemēram, elektroauto uzlādes vietas pagalmos.
– Kādi ir galvenie riski, ja elektroinstalāciju neatjauno?
I. S.: Galvenais ir drošība – pārslogots tīkls var izraisīt ugunsgrēku. Bieži notiek arī elektrības pārtraukumi, kas sabojā ierīces un rada papildu izmaksas.
– Kā iedzīvotājs var pārliecināties par elektroinstalācijas stāvokli?
I. S.: Likums nosaka mērījumus reizi 10 gados un vizuālu apsekošanu reizi gadā. Informācija par apsekojumiem ir pieejama pie mājas pārvaldnieka. Ja konstatē problēmas, mēs sagatavojam tāmi, bet lēmums par veicamajiem darbiem un to izmaksu segšanai, ir jāpieņem iedzīvotājiem. Jāatceras, ja situācija nonākusi jau līdz avārijai, tad izmaksas noteikti būs lielākas kā veicot regulāros apsekojumus kā arī radīs zināmas neērtības.
– Vai šādi darbi ir dārgi?
A. Korņejevs: Vienotas cenas nav, viss atkarīgs no mājas stāvokļa un vajadzībām. Katram objektam sagatavojam individuālu tāmi ar piemērotāko risinājumu.
– Kāpēc šos darbus nevar atlikt?
A. K.: Atšķirībā no ūdensvada, kur noplūdi redzam uzreiz, elektrības bojājumu konstatēt ir grūtāk. Ja cauruļvadi noveco, rodas noplūdes, ko parasti var uzreiz pamanīt. Mēs redzam, kur noplūst ūdens, kur ir noplūdes cēlonis – un varam to novērst nekavējoties, jo redzam, kur tieši ir vaina sistēmā. Taču ar elektroinstalāciju ir pavisam citādi – ja pazūd elektrība dzīvoklī vai kāpņu telpā, tad var sākties ilgs un sarežģīts meklēšanas process, kur un kāpēc tas ir noticis. Tas prasa laiku, resursus un iedzīvotājiem sagādā neērtības. Turklāt pārslogots tīkls vienmēr būs nopietns drošības risks – no elektrības padeves pārtraukumiem līdz pat ugunsgrēkam.
– Vai bieži redzat neprofesionāli veiktus darbus?
I. S.: Jā. Nereti mājās vadi ir ievilkti haotiski, bez marķējuma – tas ir gan neglīti, gan bīstami. Tāpēc vienmēr uzsveram – darbi ir jāplāno un jāuztic profesionāļiem.
– Kādas pazīmes rāda, ka vadu nomaiņa ēkā ir nepieciešama?
A. K.: Jau vizuāli bieži vien redzams, ka sistēma ir nolietota. Papildu pārbaudes ar termokameru parāda pārkaršanu un noslodzes problēmas. Elektroierīču skaits tikai palielina slodzi, un vecās sistēmas to nespēj izturēt.
– Ko darīt iedzīvotājiem, ja rodas šaubas?
A. K.: Jāvēršas pie pārvaldnieka, jāiepazīstas ar apsekošanas rezultātiem un kopīgi jāpieņem lēmums par darbiem un finansējumu. To var segt no esošā uzkrājuma vai izveidot jaunu. Mēs palīdzam gan ar konsultācijām, gan sapulču organizēšanu – galvenais ir savlaicīgi domāt par drošību.
* Informācija par statistikas datiem Latvijā atrodama VUGD un “Sadales tīkla” mājas lapās.
Jautājumu gadījumā aicinām vērsties pie “Civinity Mājas”: