Kāpēc palielinās rēķini par siltumenerģiju?
2026.02.13
Ir būtiski ņemt vērā, ka šogad ir aukstākā ziema pēdējos gados, kas ir būtisks faktors rēķinu pieaugumam par siltumenerģiju – gan apkurei, gan ūdens uzsildīšanai, gan arī karstā ūdens cirkulācijai. 2026. gada janvāris Latvijā bija izteikti auksts, salīdzinot ar iepriekošējo gadu ziemām. Vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza –8,7 °C, kas ir par 5,7 °C zem ilgtermiņa mēneša normas. Šis janvāris ierindojās starp aukstākajiem novērojumu vēsturē un bija otrais aukstākais pēdējo 39 gadu laikā. Ilgstoši zemā āra gaisa temperatūra nozīmē, ka apkure dzīvojamās mājās bija nepieciešama nepārtraukti un ar ievērojami lielāku intensitāti, nekā mērenākas temperatūras ziemas mēnešos. Proti, jo aukstāks laiks ir ārā, jo intensīvāk jādarbojas apkures sistēmai, lai dzīvokļos un koplietošanas telpās saglabātu komfortablu temperatūru. Tieši šis faktors ir galvenais iemesls siltumenerģijas rēķinu pieaugumam 2026. gada janvārī.
Kas nosaka siltumenerģijas rēķina apmēru?
Siltumenerģijas rēķinu veido divi galvenie faktori:
Būtiski arī ņemt vērā – pat gadījumā, ja tarifs nemainās, rēķins var pieaugt, ja palielinās patēriņš līdz ar auksto laiku. Un zemāka, nemainīgi auksta āra gaisa temperatūra tieši ietekmē patērētā siltuma apjomu:
Atbilstoši AS “Rīgas siltums” prognozēm 2026. gada janvārī siltumenerģijas patēriņš Rīgā varēja būt aptuveni par 59 % lielāks nekā 2025. gada decembrī. Pērn decembrī vidējā gaisa temperatūra bija + 2,1 °C, savukārt š.g. janvārī jau – 8,7 °C.
Arī “Civinity” pārvaldītajās mājās šī tendence ir skaidri redzama, piemēram, vienā no pārvaldīšanā esošajām mājām siltumenerģijas apjoms divu mēnešu griezumā ievērojami atšķiras atbilstoši nolasītajiem skaitītāju rādījumiem, t..i. 2025. gada decembrī kopējais patēriņš bija 6 223 MWh, savukārt š.g. gada janvārī kopējais patēriņš bija 9 851 MWh, kas ir par 3 628 MWh jeb aptuveni 58,3 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Tas skaidri liecina par to, ka rēķinu palielinājums atbilst patēriņa kāpumam. Galvenais iemesls – ārkārtīgi aukstie laikapstākļi.
Jo zemāka ir āra gaisa temperatūra, jo vairāk siltuma nepieciešams, lai nodrošinātu:
Kā veidojas maksa par karstā ūdens cirkulāciju un kas to ietekmē?
Maksa par karstā ūdens cirkulāciju nav atsevišķs, nejaušs maksājums – tā atspoguļo reālos izdevumus, kas nepieciešami, lai ēkā nepārtraukti būtu pieejams silts ūdens un tiktu nodrošināta apkures sistēmas darbība. Šajā tarifā ir iekļauti trīs galvenie elementi: karstā ūdens cirkulācija, apkure koplietošanas telpās un siltumenerģijas zudumi ēkas sistēmā.
Cirkulācijas sistēma darbojas nepārtraukti – tā nodrošina, ka karstais ūdens vienmēr cirkulē pa ēkas cauruļvadiem. Pateicoties tam, atverot krānu, siltais ūdens ir pieejams uzreiz, nevis jāgaida, līdz tas atplūst no siltummezgla. Taču šī nepārtrauktā kustība nozīmē arī pastāvīgu siltumenerģijas patēriņu, pat brīžos, kad ūdens netiek lietots.
Ziemā cirkulācijas sistēmai jāstrādā intensīvāk. Aukstā laikā pieaug siltuma zudumi, jo starpība starp karsto ūdeni caurulēs un apkārtējo vidi kļūst lielāka. Jo aukstāks ir āra gaiss, jo ātrāk siltums izplūst no caurulēm, stāvvadiem un tehniskajām telpām. Lai uzturētu noteikto temperatūru, nepieciešams patērēt vairāk siltumenerģijas. Tieši šī iemesla dēļ ziemas mēnešos cirkulācijas maksa var būt augstāka, un tas bieži veido lielāko daļu atšķirības starp, piemēram, decembra un janvāra rēķiniem.
Siltumenerģijas zudumi ir dabiska jebkuras ēkas siltumapgādes sistēmas sastāvdaļa. Siltums ceļo no siltummezgla līdz radiatoriem un karstā ūdens lietošanas vietām, un šajā ceļā daļa enerģijas neizbēgami izplūst apkārtējā vidē. Jo sliktāks ir ēkas tehniskais stāvoklis, jo lielāki šie zudumi. Nepietiekami siltināti cauruļvadi, nolietoti stāvvadi, auksti pagrabi vai bēniņi veicina papildu siltuma aizplūšanu. Tāpēc vecākās un mazāk energoefektīvās ēkās kopējais patēriņš parasti ir lielāks.
Svarīgi saprast, ka siltumenerģijas zudumi netiek izdalīti kā atsevišķa pozīcija rēķinā. Tie ir iekļauti kopējā siltumenerģijas patēriņā, ko uzrāda ēkas siltuma skaitītājs. Šis rādītājs ietver gan siltumu, kas nonāk dzīvokļos, gan to daļu, kas sistēmā tiek zaudēta apkures un karstā ūdens nodrošināšanas procesā. Kopējās izmaksas pēc tam tiek sadalītas starp visiem dzīvokļu īpašniekiem saskaņā ar noteikto norēķinu kārtību.
Tātad cirkulācijas maksas izmaiņas visbiežāk ir saistītas ar laikapstākļiem un ēkas tehnisko stāvokli. Aukstāks laiks un lielāki siltuma zudumi nozīmē lielāku siltumenerģijas patēriņu, kas atspoguļojas arī rēķinos.
Kāpēc vienādās mājās siltumenerģijas patēriņš atšķiras?
Katra māja ir individuāla. Pat gadījumos, kad tas ir viens un tas pats tehniskais projekts, mājām atrodoties blakus. Siltumenerģijas patēriņu ievērojami ietekmē arī mājas energoefektivitāte, tai skaitā siltumenerģijas noturība. Un, lai gan vizuāli var šķist, ka mājas ir vienādas, to tehniskais stāvoklis var ievērojami atšķirties, it sevišķi, ja ēkas būvētas pirms 30, 40 un vairāk gadiem, kas veido gan ēku nolietojumu, gan ir jāņem vērā gadu laikā veiktie uzlabojumi un plānveida remontdarbi, t.sk. siltināšanas darbi, ja tādi mājā ir veikti.
Aukstā laikā siltums no ēkas izplūst ātrāk – caur sienām, jumtu, logiem, pagrabu. Lai “kompensētu” šos zudumus, apkures sistēmai jāstrādā ar lielāku jaudu – komforta temperatūras saglabāšanai ēkas telpās.
Tāpat arī karstā ūdens cirkulācija ir īpaši būtiska komfortam – tā nodrošina, ka karstais ūdens lietotājam ir pieejams uzreiz, atverot ūdenskrānu. Tomēr arī cirkulācijas sistēma patērē siltumenerģiju, un aukstā laikā šīs izmaksas pieaug.
Tādēļ auksti ziemas mēneši neizbēgami nozīmē lielāku siltumenerģijas patēriņu un attiecīgi augstākus rēķinus, kā arī katrai mājai šis patēriņš var atšķirties.
Katras mājas siltuma režīmu nodrošina automatizēts individuālais siltummezgls. Tas regulē apkures jaudu atbilstoši āra gaisa temperatūrai. Svarīgi zināt – tāpat kā par apkures sezonas pieslēgšanu un atslēgšanu, arī par apkures intensitāti (minimālajām un maksimālajām āra temperatūrām, pie kurām sistēma darbojas ar noteiktu jaudu) var lemt dzīvokļu īpašnieki, pieņemot kopīgu lēmumu.
Tomēr jāņem vērā:
Tādēļ jebkādi lēmumi par siltuma režīma izmaiņām jāpieņem sabalansēti, izvērtējot gan izmaksas, gan dzīves kvalitāti.
Būtiski ņemt vērā – rēķinu pieaugums ir tieši saistīts ar aukstumu (āra gaisa temperatūru), nevis tikai siltumenerģijas tarifu, ko nosaka un nodrošina siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējs.
Diemžēl laikapstākļus ietekmēt nav iespējams, taču dzīvojamās mājas siltumnoturību un energoefektivitāti kopumā gan ikvienas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki var, pieņemot kopības lēmumu. Sadarbībā ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku “Civinity” ir iespējams izstrādāt dzīvojamās mājas energoefektivitātes risinājumus – plānveida remontdarbu tāmi, vienojoties par uzkrājuma veidošanu un darbu izpildes termiņiem. Tāpat iespējams arī pieteikties atbalsta programmām, ko nodrošina Eiropas Savienības atbalsta mehānismi, kā arī noteiktu darbu izpildi atbalsta arī pilsētas pašvaldība. Sadarbībā ar mājas pārvaldnieku dzīvokļu īpašnieku kopība var pieteikties atbalsta mehānismiem un veicināt savas mājas energoefektivitāti, izmantojot atbalsta mehānismus (ja tādi noteiktā laika periodā ir pieejami un ēka kvalificējas atbalsta saņemšanai).
Kāpēc siltināšana ir tik būtiska?
Siltumenerģijas zudumi notiek caur ārsienām, jumtu, bēniņiem, pagrabu pārsegumiem, logiem un durvīm. Ja ēka nav pietiekami siltināta, liela daļa siltuma zūd, un apkures sistēmai jāstrādā vairāk, lai uzturētu komfortu. Tas nozīmē lielāku siltumenerģijas patēriņu, augstākus rēķinus un zemāku komfortu (aukstas sienas, caurvējš, temperatūras svārstības).
Daudzdzīvokļu ēkas atjaunošana parasti ietver:
Pirms darbu uzsākšanas tiek veikts energoaudits, kas nosaka, kur siltums “pazūd” visvairāk un kādi pasākumi sniegs lielāko efektu.
Daudzdzīvokļu ēku renovācijai Latvijā ir pieejams Eiropas Savienības līdzfinansējums (piemēram, ALTUM administrētās programmas), kas var segt būtisku daļu no projekta izmaksām. Atkarībā no programmas nosacījumiem iespējams saņemt grantu daļu (līdzfinansējumu), aizdevumu ar izdevīgākiem nosacījumiem, vai arī tehnisko atbalstu projekta sagatavošanai. Renovācijas rezultātā iespējams samazināt siltumenerģijas patēriņu pat par 30–50 % un vairāk, kas ilgtermiņā būtiski samazina apkures rēķinus un palielina īpašuma vērtību.
Energoefektīva māja – mazāki rēķini un lielāks komforts
Auksts janvāris vienmēr nozīmēs lielāku patēriņu. Taču energoefektīva māja šādas temperatūras svārstības izjūt daudz mazāk, jo siltināta ēka lēnāk atdziest, saglabā stabilāku temperatūru, patērē mazāk siltumenerģijas un nodrošina lielāku komfortu iedzīvotājiem. Tādēļ, raugoties ilgtermiņā, ēkas energoefektivitātes uzlabošana ir saimnieciski izdevīgākais ilgtermiņa risinājums, lai samazinātu apkures izmaksas un pasargātu iedzīvotājus no straujiem rēķinu pieaugumiem aukstos ziemas periodos.
Par dzīvojamo māju energoefektivitātes veicināšanas jeb renovācijas pasākumiem iespējams uzzināt vairāk pie savas mājas pārvaldnieka, kā arī rakstot interesējošos jautājumus uz [email protected].
Plašāka informācija par ALTUM atbalstu māju energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem pieejama šeit: https://www.altum.lv/pakalpojumi/iedzivotajiem/daudzdzivoklu-maju-energoefektivitate-2021-2027/
Jautājumos par ikmēneša rēķiniem, tai skaitā par apkures pozīciju rēķinā, aicinām vērsties pie “Civinity”, zvanot uz vienoto klientu atbalsta tālruni 8000 1599, rakstot e-pastu uz [email protected], kā arī vēršoties pie savas mājas pārvaldnieka.