Ragavas jākaļ vasarā jeb kā samazināt siltumenerģijas izdevumus? Intervija ar “Civinity Mājas” speciālistu Aigaru Birznieku
2025.06.09
Lai arī vasarā, kad paliek arvien siltāks laiks un parādās arvien vairāk saulainu dienu, vairs negribās domāt par aukstajiem ziemas mēnešiem – tas ir īstais laiks, kad pakāpeniski un pārdomāti sagatavot savu īpašumu nākamajai ziemas sezonai. Par to, kā pareizi sagatavot savu mājokli aukstajai sezonai un samazināt siltuma rēķinus, runājam ar “Civinity Mājas” Aigaru Birznieku.
Vasarā ir visizdevīgākais brīdis sagatavot savu mājokli – gan dzīvokli, gan māju kopumā, aukstajiem gada mēnešiem. Domāju, ka vairākums iedzīvotāju labi zina, kā atšķiras vasaras sezonas ikmēneša rēķini no tiem, kas tiek saņemti ziemā. Gluži vienkārši savos ikmēneša rēķinos redzam tādu pozīciju kā siltumenerģijas patēriņš. Un tas ir atkarīgs no virknes dažādu faktoru – gan no siltumenerģijas tirgus cenām, gan no ēkas tehniskā stāvokļa, gan mājas kopējā silstumenerģijas patēriņa. Turklāt vislielāko iespaidu veido tieši ēkas energoefektivitāte. Proti, tas, cik labi māja “notur” siltumu. Lai arī apkures sezona var šķist tālu, tomēr savlaicīgi veicot sagatavošanās darbus, mēs varam būtiski ietekmēt nākamās ziemas siltumenerģijas patēriņu un, līdz ar to, arī rēķinus.
Vispirms – ar apkures sistēmas tehnisko pārbaudi. Mēs kā apsaimniekotāji vasarā veicam radiatoru, sūkņu, cauruļvadu, automātikas un visu citu apkures mezglu pārbaudes un apkopi. Ja sistēmā ir nelīdzsvarotība vai gaisa burbuļi, apkures sezonā tie var radīt nevienmērīgu siltuma sadali un lielākus izdevumus. Nereti dzīvokļos līdz ar apkures pieslēgšanu var būt tāda situācija, ka kāds no radiatoriem nesilda. Taču tā nav liela bēda un to var ātri atrisināt, individuāli atgaisojot apkures radiatoru.
Ir svarīgi sagatavot ēku apkures sezonai visas mājas ietvaros – koplietošanas sistēmai veicot nepieciešamos darbus kā arī pārbaudes, tāpat ne mazāk svarīgi ir veikt sava īpašuma sagatavošanu.
Vai ir kas tāds, kam pašā dzīvoklī iedzīvotājiem jāpievērš uzmanība – ir kaut kas, ko var uzlabot pašu spēkiem?
Jā, ir dažas lietas, ko dzīvokļu īpašnieki noteikti var izdarīt. Vispirms – pārbaudīt logu un durvju blīvējumu, nosiltināt lodžijas, nomainīt vecos pakešu logus, ja tie vairs netur siltumu. To iespējams veicināt pat ar nelieliem darbiem, t. sk. pārbaudot dzīvokļa logu blīves un tehnisko stāvokli kopumā. Bieži vien sastopamies ar situāciju, kad iedzīvotāji saka, ka logi vēl pavisam nesen mainīti, ka visam esot jābūt kārtībā, bet te ir svarīgi ņemt vērā arī iegādāto logu kvalitāti, kā arī to uzstādīšanu – vai tā ir veikta pilnvērtīgi. Ir virkne detaļu, ko katrs dzīvokļa īpašnieks var veikt, lai pakāpeniski, kaut pamazām, ar nelieliem izdevumiem, varētu uzlabot siltumnoturību. Vēl – apkures sezonā nodrošināt, lai radiatori netiktu aizsegti ar mēbelēm vai aizkariem – tie gluži vienkāŗsi “aiztur” siltumu un telpa netiek atbilstoši sildīta, jo ir traucēta siltuma ieplūšana visā telpā. Un, protams, var uzstādīt termoregulatorus pie radiatoriem – tas ļauj iestatīt vēlamo temperatūru katrā telpā.
Taču, protams, es vienmēr saku, ka šādi individuāli risinājumi var palīdzēt tikai mazliet – lai gūtu ievērojamus rezultātus mājas energoefektivitātē un ietaupītu līdzekļus ilgtermiņā – absolūti labākais risinājums ir visas ēkas renovācija, piesaistot ALTUM sniegto atbalstu.
Mājas energoefektivitātes veicināšana – to var darīt tikai ar ALTUM? Vai var arī pakāpeniski paši? Un kādu risinājumu tad vislabāk izvēlēties?
Abi varianti ir iespējami. Var darīt visu kompleksi, piesaistot ALTUM atbalstu. Var arī paši mājas iedzīvotāji pakāpeniski veikt energoefektivitātes darbus, piemēram, vienu gadu sakrāt finansējumu un nosiltināt gala sienas, Tad sakrāt finansējumu un nosiltināt bēniņu pārsegumu utt. Taču ir viens būtisks aspekts, kā šīs pieejas atšķiras. Izmaksas un laiks! Pakāpeniski veicot darbus tas gan aizņems ilgāku laiku, gan izmaksās dārgāk, turklāt vēlamais efekts būs mazāks un vr paiet ilgs laiks, kamēr visi nepieciešami darbi tiks paveikti. Savukārt, izmantojot ALTUM programmu ēkas renovācijai – iespējams veikt visus darbus kompleksi, kā arī saņemt finanšu atbalstu līdz pat 50% apmērā. Var to pat nosaukt par tādu kā atlaidi ar nosacījumiem – kur jāizpilda darbi un jāuzrauga rezultāts, iesniedzot atskaites. Bet to visu var izdarīt mājas pārvaldnieks. Saviem klientiem šo niespēju aktīvi piedāvājam!
Ja ēkā ir uzstādīta atbilstoša sistēma ar individuālajiem siltumskaitītājiem, proti, ja arī dzīvoklī ir siltuma sadalītāji vai skaitītāji, cilvēki paši var regulēt savu komforta temperatūru dzīvoklī un līdz ar to arī maksā par dzīvokļa īpašumā patērēto siltumu, nevis sadalīto pēc kopējā vidējā uz visas mājas kvadrātmetriem. Tas motivē domāt par siltuma lietošanu, pārdomāt paradumus un, galu galā, ietaupīt. Mēs iedrošinām mājas, kurās tas vēl nav ieviests, apspriest šo jautājumu kopsapulcēs. Arī pats par šādu risinājumu savulaik balsoju savā dzīvojamajā mājā. Ir virkne priekšrocīvu, ko tā sniedz – es varu ietaupīt siltumu, kad vien nepieciešams, lieki netērējot siltiumenerģiju, piemēram, kad dodos prom uz vairākām dienām, samazinu apkuri uz minimālo siltumu, lai dzīvoklī ir silti, bet lieki netiek tērēta enrģija. Tā ir iespēja ietaup[it – gan maciņam draudzīgāk, gan arī video kopumā.
Vai pastāv arī iespēja piesaistīt finansējumu ne tikai pilnai renovācijai bet arī atsevišķiem uzlabojumiem?
Jā, šobrīd ir pieejamas vairākas valsts un ES fondu atbalsta programmas, t. sk. iepriekš minētā ALTUM energoefektivitātes programma daudzdzīvokļu ēkām. Mēs kā gādīgs un profesionāls apsaimniekotājs palīdzam saviem klientiem sagatavot projektu nepieciešamo dokumentāciju un virzām procesus līdz to pilnīgai izpildei, arī izvērtējam ieguvumus un koordinējam pieteikšanās procesu. Finansējums var segt līdz pat 50% no kopējām izmaksām. Taču finansējuma kopējais apmērs ir ierobežots, tadēļ ir svarīgi pieteikties ispējami drīz, jo gribētāju valstī ir daudz!
Un kā ar ikdienas paradumiem? Vai arī tie var palīdzēt samazināt izmaksas?
Protams, arī mazi soļi ir soļi pretī energoefektīvākai ēkai. Mēs saprotam, ka ne visās mājās iespējams dzīvokļu īpašnieku starpā vienoties un būt vienisprātis par kādu no risinājumiem, taču tikmēr, kamēr notiek diskusijas – līdz lēmuma pieņemšanai, var mainīt paradumus un gatavoties ziemai, veicot, piemēram, iepriekš minēto logu tehnisko pārbaudi. Tāpat arī pašas ziemas laikā neveikt ilgstošu telpu vēdināšanu, radot siltuma izplūšanu no dzīvokļa. Ziemā pareiza vēdināšana ir īsa, intensīva, ar plaši atvērtiem logiem – tas ļauj atsvaidzināt gaisu efektīvi, vienlaikus nezaudējot siltumu dzīvoklī. Un vēl – nevajadzētu turēt +24 grādus tukšā istabā vai dzīvoklī, kas netiek izmantots – tur pietiek ar +18–20 grādu siltumu. Siltuma patēriņš krītas jau par katru samazināto grādu. Daudz ko var panākt ar nelielām, bet pārdomātām izmaiņām. Taču ir jāņem vērā, ka mājās, kurās ir kopējā siltumsistēma bez individuālas siltuma regulēšanas iespējas dzīvokļos – visbiežāk – tipveida guļamrajonu ēkas, kurās nav veikta sistēmas pilnīga atjaunošana visā ēkā, par apkures intensitāti var lemt mājas dzīvokļu īpašnieki ar balsu vairākumu, pieņemot lēmumu. Ar šādu lēmumu var gan noteikt apkures intesitāti, gan arī to, kad vēlams uzsākt apkures sezonu un kad pabeigt.
Kāds būtu jūsu galvenais padoms iedzīvotājiem šobrīd?
Neatlikt sagatavošanos ziemai uz pēdējo brīdi. Sazinieties ar savu pārvaldnieku, noskaidrojiet, kas jau ir ieplānots, un kas vēl būtu jāizdara. Jo vairāk izdarām vasarā, jo siltāka, drošāka un lētāka būs ziema. Energoefektivitāte nav luksuss – tā ir investīcija komfortā un izmaksu samazināšanā. Aicinu ikvienu iedzīvotāju aktīvi iesaistīties mājas apsaimniekošanā – mēs sniedzam konsultācijas un visu nepieciešamo atbalstu, lai ēka tiktu atjaunota, piesaistot ALTUM atbalstu!