Sakārtots atkritumu laukums – ieguldījums, kas atmaksājas!

Sakārtots atkritumu laukums – ieguldījums, kas atmaksājas!

Kad mēs domājam par mājas vidi, parasti pirmais, kas nāk prātā, ir kāpņu telpa, pagalms, bērnu laukumiņš vai autostāvvieta. Taču viens no tiem elementiem, kas visbiežāk tiek piemirsts un reizē visvairāk bojā kopējo iespaidu par māju, ir atkritumu laukums. Sakārtots, slēgts un funkcionāls atkritumu laukums ir kā punktiņš uz “i” mājas kopējai videi.

Diemžēl realitātē pilsētvidē bieži vien redzam pavisam citu ainu – atkritumu konteineri stāv atklātā vietā, tos izmanto arī kaimiņu māju iedzīvotāji vai pat garāmgājēji, kuri piebrauc ar mašīnu, izmet atkritumus, būvgružus vai pat atstāj nolietotas mēbeles un dodas prom savās gaitās. Lai arī tā darīt nedrīkst – brīvas piekļuves atkritumu konteinerus ir teju neiespējami nosargāt no citu cilvēku patvaļīgas rīcības, atstājot savus atkritumus svešā konteineru laukumā. Arī ārējās ides ietekme var radīt dažādas nebūšanas konteineru laukumā – putni un kaķi, meklējot pārtiku, saplēš atkritumu maisus, arī izmētā konteinera atkritumu saturu, radot nekārtību. Protams, arī piekļuve šādam laukumam, it sevišķi lietainā vai sniegotā dienā var būt īsts izaicinājums. Šī ir problēma, kuru, par laimi, var risināt – un risināt ar konkrētiem, pārbaudītiem soļiem.

Mēs esam pārliecinājušies, ka viens no būtiskākajiem uzlabojumiem ir žoga un vārtiņu uzstādīšana. Kad laukums tiek norobežots un piekļuve iespējama tikai ar atslēgu vai ievadot kodu, pēkšņi “pazūd” virkne nebūšanu. Vairs nav svešu cilvēku, kas atstāj savus maisus vai negodprātīgu uzņēmēju, kas izbērtu savas nevajadzīgās mantas un kastes. Vienkārša mehāniska slēdzene vai koda atslēga, kuras kods tiek periodiski mainīts – tas ir neliels solis ar ļoti būtisku ietekmi gan uz konteineru laukuma kārtību, gan arī, ne mazāk svarīgi – uz kopējām atkritumu izvešanas ikmēneša izmaksām! Draudzīgāk iedzīvotāju maciņam – jo atkritumus izved tikai tik, cik paši iedzīvotāji ir konteineru laukumā atstājuši, nevis svešu cilvēku atstātie atkritumu vai pat lielgabarīta atkritumu izvešana, kas var būt arī nevi dīvāni, galdi, santehnika u.c. Kāds mūsu klients Rīgā atzina, ka pēc šāda risinājuma ieviešanas konteineri bija pat bija jāizved retāk, un kopējās izmaksas par atkritumu izvešanu ievērojami samazinājās.

Tomēr tikai žogs pats par sevi nav brīnumrisinājums. Ja piekļuve konteineriem paliek neērta – ja ceļš līdz tiem ir dubļains, ja sniegā vai lietū tur nav iespējams piekļūt – tad kopumā var uzskatīt, ka problēma ir tikai daļēji atrisināta. Tāpēc arvien biežāk kopā ar iedzīvotājiem mēs izvēlamies asfaltēt, betonēt vai ieklāt atkritumu laukumu ar bruģi. Šis uzlabojums ne tikai padara teritoriju estētiski pievilcīgāku, bet arī pagarina laukuma kalpošanas ilgumu un samazina uzturēšanas izmaksas. Kādā mājā Rīgā tika pieņemts lēmums laukumu bruģēt, un pēc gada iedzīvotāji stāstīja, ka pat ziemā laukums ir sauss, tīrs un redzams, ka arī viegli un ātri sakopjams.

Vēl viens ļoti nozīmīgs papildinājums ir jumts. Jumts virs konteineriem var likties kā “ekstra”, taču tā loma ir daudz praktiskāka, nekā sākumā varētu šķist. Tas pasargā konteinerus no lietus (kas ir īpaši svarīgi šķirotajiem atkritumiem – papīrs, kartons u.c., lai tie nesamirktu un varētu tikt atbilstoši pārstrādāti), sniega un saules ietekmes, arī putnu brīvas piekļuves, pagarina to kalpošanas laiku un samazina smaku veidošanos vasaras karstajā laikā. Turklāt tas rada vizuāli sakārtotāku iespaidu, un neviens vairs neredz atkritumu konteineru rindu.

Protams, vissvarīgākais ilgtermiņā ir tas, kā mēs paši rīkojamies ar atkritumiem. Šķirošana nav tikai modes lieta vai prasība – tā ir iespēja reāli samazināt mājas iedzīvotāju kopējās izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu (izvešanu). Sadzīves atkritumu izvešanas izmaksas arvien aug līdz ar valsts un Eiropas mēroga prasībām, bet šķiroto atkritumu izvešana visbiežāk ir bez maksas. Turklāt šķirot varam visi un teju visu – papīru, plastmasu, stiklu, pat tekstilu un elektroierīces. Rīgā kāda māja, kurā šķirošana tika ieviesta pakāpeniski, samazināja sadzīves atkritumu izvešanas biežumu no trīs reizēm nedēļā uz divām. Ar to pietika, lai gada laikā mājas rēķini samazinātos, un iedzīvotāji pamanīja to, kā šīs ikdienas rīcības izmaiņas – šķirošana, nodrošina reālu ietaupījumu, ko ikviens ar laiku redzēja savos ikmēneša rēķinos.

Un vēl kāds pavisam jauns un inovatīvs risinājums, ko tagad piedāvā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi – pazemes atkritumu konteineri! Šie modernie risinājumi ir lielisks piemērs tam, kā tehnoloģijas palīdz padarīt vidi sakārtotāku. Pazemes konteineri ļauj samazināt atkritumu radītās smakas, aizņem mazāk vietas virszemē, tie ir vizuāli mazāk pamanāmi vidē. Dažviet Rīgā šādi konteineri jau ir uzstādīti – un tie pierāda, ka arī daudzstāvu mājas pagalms var izskatīties mūsdienīgi un sakopti, pat ja runa ir par atkritumiem.

Kopumā jāsaka, ka atkritumu laukums ir kā savdabīgs mājas spogulis. Sakārtots un funkcionāls – tas liecina par kopienu, kas rūpējas par savu vidi, viens par otru un arī par ilgtermiņa ērtībām. Mēs kā apsaimniekotājs esam gatavi palīdzēt ar risinājumu izstrādi, darbu saskaņošanu un projektu vadību – nepieciešama tikai iniciatīva no mājas iedzīvotāju puses ar kopības lēmumu vai aicinājumu Civinity palīdzēt ar mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu. Civinity speciālisti palīdzēs sagatavot nepieciešamos dokumentus, organizēt likuma prasībām atbilstošu lēmuma pieņemšanu, kā arī veicinās sadarbību ar atkritumu apsaimniekotāju, kas šo pakalpojumu nodrošina. Jo tikai kopā mēs varam panākt, ka atkritumi vairs nav urbānās vides problēma, bet gan pārdomāta un sakārtota daļa no mūsu ikdienas dzīves!

Ja vēlaties uzzināt vairāk par savas dzīvojamās mājas atkritumu laukuma labiekārtošanas iespējām, aicinām vērsties pie “Civinity Mājas” un “Civinity Mājas Jūrmala” speciālistiem!