Turot mantas daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpās un citās koplietošanas telpās, tiek apdraudēta ne tikai sava īpašuma, bet arī cilvēku drošība
2023.12.13
Daudzi daudzdzīvokļu namos dzīvojošie savus velosipēdus, bērnu ratiņus un ragavas glabā kāpņu telpās vai citās koplietošanas telpās. Tie ne tikai kaitina kaimiņus, bet arī apdraud iedzīvotāju drošību, aizšķērsojot ceļus, kas nepieciešami netraucētai evakuācijai ugunsgrēka gadījumā. Civinity eksperti skaidro, kā pareizi uzglabāt lietas un kādus pasākumus var veikt.
Daudzi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās dzīvojošie saskaras ar mantu uzglabāšanas problēmu: ne visiem dzīvoklī ir pieliekamais vai pietiekami daudz vietas, lai pareizi novietotu velosipēdu, bērnu ratiņus vai citas lielākas lietas. Šī iemesla dēļ iedzīvotāji savas personīgās mantas sāk glabāt daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās, piemēram, ieejā kāpņu telpā vai daudzdzīvokļu mājas gaiteņos.
Nereti iedzīvotāji pagraba koplietošanas telpās glabā pat mēbeles vai remonta laikā palikušos būvmateriālus.
Bieži saņemam no klientiem jautājumus, vai šāda rīcība ir pieļaujama, taču viennozīmīgas atbildes nav. Vērtējot, vai koplietošanas telpās ir pareizi glabāti kaimiņu velosipēdi vai citas mantas, jādomā, vai tie nav ceļā. Jebkāda priekšmetu atstāšana, kas aizsprosto ejas un traucē cilvēkiem droši evakuēties, ir ugunsdrošības prasību pārkāpums, un tas ir nekavējoties jānovērš.
Vispārīgie ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka daudzdzīvokļu māju koplietošanas kāpņu telpām, gaiteņiem un avārijas izejām jābūt brīvām no jebkādiem priekšmetiem, kas ugunsgrēka gadījumā traucē cilvēku evakuāciju. Noteikumi arī aizliedz bloķēt durvis.
Par šo noteikumu neievērošanu draud naudas sods līdz 280 eiro daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, savukārt, ja noteikumu neievērošanas dēļ ir izcēlies ugunsgrēks draud naudas sods līdz pat 430 eiro.
Taču ne jau administratīvie sodi rada vislielāko risku. Ugunsgrēka gadījumā izšķiroša nozīme ir ātrai iedzīvotāju evakuācijai. Pēc Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, ceturtā daļa no visiem 2022.gadā notikušajiem ugunsgrēkiem izcēlušies dzīvojamās ēkās. Ugunsgrēku cēloņi ir dažādi, taču noteikumi visiem ir vienādi: jāzina un jāievēro ugunsdrošības noteikumi.
Uzņēmumiem, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu mājas, 2 reizes gadā jāapseko koplietošanas telpas, lai pārliecinātos, ka tās atbilst ugunsdrošības prasībām. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, ēkas iemītnieki tiek informēti un lūgti aizvākt neatbilstoši glabātās mantas.
Taču arī pēc apskates var gadīties nevietā novietotas lietas, tāpēc iedzīvotājiem, kuri savās daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās tās pamana, jāreaģē atbildīgi.
Saskaņā ar Civinity ekspertu teikto, vispirms ir jāpārrunā problēma ar kaimiņiem un jāstrādā kopā, lai rastu risinājumus un nodrošinātu pareizu drošības ievērošanu. Ja īpašniekeim neizdodas panākt draudzīgu vienošanos, vienmēr var vērsties pie daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas uzņēmuma, kas fiksē pārkāpumus un mudināt lietu īpašniekus tās nekavējoties aizvākt.
Ir arī gadījumi, kad iedzīvotāji savas mantas nesavāc pēc pārkāpuma fiksēšanas un informēšanas. Šādos gadījumos apsaimniekotāja pienākums ir savākt un likvidēt ejas aizsprostojošās lietas par iedzīvotāju līdzekļiem.
Par augstvērtīgām mantām parasti vienmēr izdodas vienoties ar iedzīvotājiem, tāpēc visbiežāk ir jāatbrīvojas no sen aizmirstām, nevēlamām mēbelēm, citiem priekšmetiem vai būvmateriāliem, kas palikuši pāri no remonta. Kad uzkopšanas darbi ir veikti, šķiet, ka problēmas vairs nav, bet par iedzīvotāju bezatbildīgo rīcību ir jāmaksā visai mājai. Tāpēc iesakām pārdomāt pirms personīgo mantu izvietošanas koplietošanas telpās – varbūt ir laiks tās kādam atdodot, dāvināt vai aizvest uz nodošanas punktu.
Lai izvairītos no strīdiem starp kaimiņiem un papildu izmaksām par sodu vai utilizāciju, visas personīgās mantas ieteicams glabāt savās telpās, piemēram, dzīvoklī, pagrabā vai noliktavas telpās.
Jāņem vērā arī koplietošanas telpās glabājamo īpašumu drošība. Iespējams, ka no dzīvojamo māju kāpņu telpām visbiežāk pazūd velosipēdi. Lai arī kāpņu telpas parasti ir aizslēgtas, tas reti kad ir šķērslis zagļiem. Tāpēc personīgo mantu glabāšana istabās kas ir pieejamas ikvienam, aktualizē arī pašu mantu drošības jautājumu.
Tiem, kas glabā priekšmetus pagrabos, jāpievērš uzmanība mitrumam un zemākai temperatūrai. Konservēti dārzeņi vai ogas labi uzglabāsies, bet tādi priekšmeti kā grāmatas, drēbes vai koka priekšmeti ar laiku sapelēs. Turklāt pagraba noliktavas telpas un iedzīvotājiem piederošās noliktavas ir pieslēgtas pie daudzdzīvokļu mājas maģistrālajām caurulēm, tāpēc santehnikas vai kanalizācijas avārijas gadījumā var tikt sabojātas noliktavas telpās glabātās mantas.