Uzkopšanas darbi ziemas sezonā – kas jāzina iedzīvotājiem?
2026.01.09
Ziemas sezona daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanā vienmēr ir viens no intensīvākajiem un atbildīgākajiem gada periodiem. Sniegs, apledojums, straujas temperatūras svārstības prasa gan rūpīgu plānošanu, gan operatīvu rīcību. Turklāt pēdējos gados ziemas kļūst arvien neprognozējamākas (atkala, krasas temperatūras maiņas utt.) un tas prasa elastīgāku pieeju uzkopšanas darbu īstenošanai. Tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka apsaimniekotājs nodrošina uzkopšanu atbilstoši noslēgtajam mājas pārvaldīšanas līgumam un tajā noteiktajiem pienākumiem. Saistošie noteikumi neparedz ietvju, pagalmu u.c. teritorijas daļu attīrīšanu līdz pašam segumam, taču paredz to apstrādi ar pretslīdes materiāliem. Tomēr iespēju robežās uzņēmums nodrošina teritorijas attīrīšanu tā, lai māju iedzīvotājiem būtu iespējami ērta un droša pārvietošanās. Turklāt teritorijas sakopšanas darbi tiek veikti tā, lai tie nebojātu segumu – ne asfaltu, ne bruģētos celiņus, nedz arī ietvju segumus, izmantojot gan manuālu darbu, gan arī traktortehniku.
Par to, kā notiek sniega tīrīšana dzīvojamo māju pagalmos un to teritorijās, kādus darba materiālus izmanto “Civinity Mājas” un kāpēc dažkārt redzami dažādi risinājumi – skaidro Edgars Jelagins, “Civinity Mājas” uzkopšanas daļas vadītājs.
Kā notiek sniega tīrīšana teritorijā?
E.Jelagins: Sniega tīrīšana tiek organizēta atbilstoši laikapstākļiem, teritorijas specifikai un noslēgtajiem līgumiem ar māju dzīvokļu īpašniekiem, biedrībām vai kopībām. Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem un arīdzan garāmgājējiem drošu pārvietošanos mūsu apsaimniekoto ēku teritorijās. Vispirms tiek tīrītas galvenās ejas, piebraucamie ceļi, ieejas kāpņu telpās un vietas ar intensīvāko cilvēku un automašīnu kustību. Tikai pēc tam seko pārējā teritorija. Jāņem gan vērā, ka seguma veids nosaka arī pieeju tīrīšanai. Dažos pagalmos iedzīvotāji vēlas, lai līdz segumam netiek attīrīts pilnībā, bet lai tiek izmantota tikai smilts slīdēšanas mazināšanai. Citviet, īpaši pie māju kāpņu telpu ieejām un uz ietvēm, sniegs tiek notīrīts maksimāli, lai samazinātu slīdēšanas risku.
Kad tiek izmantota tehnika, kad – manuāls darbs?
E.Jelagins: Lielākās teritorijās un pagalmos ar plašām brauktuvēm tiek izmantota specializētā tehnika. Tas ļauj ātri un efektīvi novākt lielu sniega apjomu, īpaši intensīvas snigšanas laikā. Savukārt vietās, kur tehnika nevar piekļūt – šaurās ejās, pie kāpņu telpām, pie soliņiem vai atkritumu novietnēm, darbs tiek veikts manuāli un to īsteno uzkopšanas brigādes vai mājas sētnieks.
Dienas laikā, kad un cikos tiek veikta teritorijas uzkopšana?
E.Jelagins: Darba stundas ir pielāgotas laikapstākļiem – sniega tīrīšana bieži sākas agri no rīta vai pat naktī, lai iedzīvotāji no rīta varētu droši doties savās gaitās. Kopumā spēkā esošie normatīvie akti dažādās pilsētās nosaka to, ka ietvēm jābūt attīrītām un/vai apstrādātām ar pretslīdes materiāliem, kur tas ir nepieciešams – līdz plkst. 8.00 no rīta, ko arī aktīvi darām. Tomēr mēs arī strādājam visas dienas grumā, it sevišķi periodos, kad ir stipra, ilgstoša snigšana. Mēs kā gādīgs apsaimniekotājs individuāli izskatām laikapstākļu situāciju un gadījumā, ja situācija ir kritiska, nodrošinām arī papildu uzkopšanas darbus. It sevišķi, ja valstī tiek izsludināts oranžais vai sarkanais brīdinājums, tad nekavējoties sniega tīrīšanas maršruti un darbu plāns tiek pārplānots tā, lai nodrošinātu sakoptu vidi saviem klientiem.
Tas arī ir laikietilpīgs darbs, kas nav mazsvarīgi! Turklāt arī tehnika pie liela noslogojuma prasa uzmanību – tā tiek labota un uzlabota, kas arī var aizņemt laiku, lai tehniku varētu “laist atpakaļ ierindā”. Savukārt, runājot par darbaspēku – darbaspēks pašreiz ir pats dārgākais resurss uzņēmējdarbībā, jo tas ir cilvēka roku darbs. Turklāt šāda veida pakalpojumus mēs nevaram aizstāt nedz ar lielo tehniku, nedz ar mākslīgo intelektu, kā tas ir iespējams citās nozarēs. Īpaši būtiski tas ir uzkopšanā, kur ir vietas, stūri, šauras ejas, pakāpieni utt, kur tīrīšanu var paveikt tikai cilvēks.
Kā darbi tiek organizēti stipras snigšanas laikā, kad ārā ir putenis?
E.Jelagins: Stipras snigšanas gadījumā ierasta prakse ir nogaidīt, kad “noskrienas” stiprā snigšana, un tad tiek veikti teritorijas uzkopšanas darbi, jo spēcīgas snigšanas laikā attīrītā teritorija atkal tiek noklāta ar sniegu ļoti īsā laikā un pat var šķist, ka neviens neko nav nemaz tīrījis. Mums ir bijušas situācijas, kur notīrām ietves ar lāpstām, apstrādājam ar smilts-sāls maisījumu un jau pēc neilga laika viss notīrītais posms ir atkal sasnidzis. Tādēļ esam arī pateicīgi mūsu klientiem, kuri spēcīgas snigšanas laikā izturas pret situāciju ar sapratni pret sētnieku un uzkopšanas brigādes speciālistu veikto darbu! Tomēr tik un tā mēs veicam ārkārtas tīrīšanas darbu plānošanu, arī pārplānošanu, un nodrošinām uzkopšanu iespēju robežās. Mēs saprotam, ka ikvienam iedzīvotājam ērta pārvietošanās ir prioritāte, taču ārkārtas situācijās, it sevišķi kad valsts mērogā tiek izsludināti stipras snigšanas brīdinājumi, mēs strādājam pastiprinātā režīmā un cenšamies saviem klientiem nodrošināt iespējami sakoptus, ar pretslīdes materiāliem apstrādātus pagalmus un ietves.
Pagalmos bieži vien sastopamas arī stāvvietas – kā tiek organizēta to tīrīšana?
E.Jelagins: Lielākajā daļā noslēgto apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgumos nav iekļauta autostāvvietas tīrīšana. Ir jāņem vērā, ka šīs teritorijas mēs, protams, varam attīrīt un to arī darām, taču tikai to māju teritorijās, kur šādi darbi ir iekļauti apsaimniekošanas tāmēs, par ko savlaicīgi arī ir lēmuši mājas dzīvokļu īpašnieki. Gadījumā, ja mājas dzīvokļu īpašnieki vēlas, lai turpmāk tiktu veikta arī autostāvvietu teritoriju tīrīšana, par to, protams, ir iespējams vienoties, iekļaujot šos darbus līgumā un attiecīgi arī veicamo darbu izdevumu tāmē. Savukārt tur, kur šie darbi tiek veikti, tos īstenojam visbiežāk ar traktortehniku, lai nodrošinātu operativitāti. Taču nereti sastopamies ar nepatīkamām situācijām, kur iedzīvotāji novieto automašīnas tā, ka mēs kā mājas pārvaldnieks nemaz netiekam klāt, lai šo teritoriju attīrītu. Neskatoties uz to, ka mēs savlaicīgi izsūtām paziņojumus mājas dzīvokļu īpašniekiem par plānoto stāvvietas teritoriju attīrīšanu, aicinot nenovietot tur automašīnas noteiktu laika periodu, tomēr ir cilvēki, diemžēl, kas šos aicinājumus neievēro, kas arī secīgi traucē vai pat padara neiespējamus attīrīšanas darbus, jo traktortehnika zem stāvošas mašīnas un starp automašīnām iztīrīt sniegu nevar. Tādēļ aicinām iedzīvotājus izturēties ar sapratni pret šāda veida paziņojumiem un aicinājumiem, un uz plānoto teritorijas tīrīšanas laiku pārvietot savu auto uz citu stāvvietu.
Kādi pretslīdes materiāli tiek izmantoti?
E.Jelagins: Ikdienā visbiežāk tiek izmantots smilts–sāls maisījums vai arī tikai smilts. Tas ir efektīvs, pieejams un piemērots lielākajai daļai ziemas apstākļu. Bieži vien mums klienti jautā, vai varam izmantot tikai sāli bez smilts piejaukuma visā teritorijā, taču diemžēl to – līdz ar izmaiņām normatīvajos aktos – mūsdienās vairs nevaram darīt, jo tikai tīra sāls (tehniskā) kaisāmā materiāla izmantošana atļauta vienīgi uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus jeb atkala. Izmaksu ziņā smilts-sāls maisījums ir salīdzinoši ekonomisks risinājums uzkopšanas darbu veikšanai. Tomēr ir arī dzīvojamās mājas, kur iedzīvotāji ir izvēlējušies, ka tiek izmantots kalcija hlorīda maisījums. Tas ir saudzīgāks dzīvnieku ķepām un efektīvāks pie zemākām temperatūrām, taču arī ievērojami dārgāks materiāls. Ja salīdzinām ar smilts-sāls maisījuma izmaksām kilogramā, tad kalcija hlorīds izmaksā trīs reizes dārgāk. Šāds risinājums ir pieejams, tomēr tieši izmaksu dēļ tā lietošana vienmēr tiek saskaņota ar dzīvokļu īpašniekiem. Turklāt kopīpašnieki vai biedrības par to var arī atsevišķi lemt, saskaņojot papildu izdevumus uzkopšanas darbu veikšanai ziemas periodā. Īpaši svarīgi ir zināt arī to, ka pie lieliem mīnusiem sāls vairs “nestrādā”. Pēdējos gados gan Latvijā ilgstošas un lielas mīnuss grādu temperatūras nav bijušas, visvairāk tomēr saskaramies ar periodisku sniegu un snigšanu, kā arī ar atkalu, kad pie zemiem temperatūras grādiem iepriekš kūstošais sniegs ātri uzsalst un pārtop par ledu. Visbiežāk tas novērojams tieši tad, kad pēc sniega, nokrišņiem temperatūra paaugstinās, un viss sāk kust un tecēt un tad – īsā periodā uznāk bargs sals, kad viss, kas ir izkusis – sasalst. Šādos apstākļos visbiežāk tiek izmantota kaisīšana tieši ar smilti, kas nodrošina mehānisku saķeri ar virsmu un samazina slīdēšanas risku. Taču vienlaikus gājējiem ir rūpīgi jāizvēlas apģērbs, ko šādā laikā vilkt, it sevišķi apavi – ieteicams izmantot tādus apavus šajos periodos, kas arī ir paredzēti šādiem laikapstākļiem un veido “saķeri” ar virsmu, mazinot slīdēšanu.
Kā tiek nodrošināta tīrība kāpņu telpās ziemā?
E.Jelagins: Ziemas laikā sniegs un smiltis neizbēgami tiek “ienestas” arī kāpņu telpās, veidojot zābaku nospiedumus un kūstošu dubļu pēdas un ir saprotams. Kopumā dzīvojamās mājās (lai arī biežums un uzkopšanas veidi jeb intensitāte var atšķirties līdz ar noslēgtajos līgumos noteikto) vidēji uzkopšana tiek veikta 2–3 reizes nedēļā, taču ir mājas, kur atbilstoši līgumam kāpņu telpas tiek uzkoptas arī katru dienu. Taču jāņem vērā, ka – jo biežāk kāpņu telpas tiek tīrītas un mazgātas, piemēram, katru dienu, jo lielāka maksa ir par uzkopšanas darbu īstenošanu. Līdz ar to lielai daļai māju mēs nodrošinām aptuveni divas, trīs reizes nedēļā uzkopšanas darbus, taču, ja iedzīvotāji vēlas biežāku uzkopšanu, par to viennozīmīgi kopīpašnieki var lemt, nosakot arī piecas vai pat visas septiņas dienas nedēļā, saskaņojot arī darbu veikšanas izmaksas. Tāpat arī aicinām iedzīvotājus ar rūpēm izturēties pret savu kopīpašumu, ienākot kāpņu telpā noslaucīt kājas, kā arī pie ārdurvīm no zābakiem nodauzīt sniegu un smiltis. Arī šāds pavisam neliels ikdienas paradums spēj veicināt kārtību koplietošanas telpās starp uzkopšanas reizēm!
Īpaši rudens un ziemas periodos ir ieteicams papildu pakalpojums – paklāju izvietošana dzīvojamo māju kāpņu telpās pie ieejām, lai, ienākot ēkā veicinātu šo ielas netīrumu, sniega un arī dubļu, aizturēšanu ar paklāju, kas tiek noteiktās dienās arī mainīts. Ēkās, kur ir daudz dzīvokļu un ir liela iedzīvotāju kustība, piemēram, ēkās ar lielu stāvu skaitu bet tikai vienu vai divām kāpņu telpām, tas ir veids, ka preventīvi veicināt kāpņu telpu tīrību. Arī par šādu papildu pakalpojumu mājas dzīvokļu īpašnieki var lemt, nosakot paklāju servisa nepieciešamību noteiktam gada periodam, piemēram, ieteicamais laiks ir rudens vidus līdz pavasara vidum, kad ir aktīvāka nokrišņu sezona.
Ko darīt, ja no mājas jumta pamazām krīt sniegs?
E.Jelagins: Ja uz mājas jumta novērojamas sniega pārkares vai pat lāstekas, pirmais, ko mēs darām – norobežojam teritoriju, lai cilvēki nepārvietotos. Gadījumā, ja ir īpaši intensīva snigšana un uz jumta sakrājas liela, smaga sniega kārta, pārvaldnieks var lemt par jumta tīrīšanas darbiem. Taču svarīgi ņemt vērā, ka tie arīdzan ir papildu izdevumu pakalpojumi, tādēļ šādu darbu īstenošanu pārvaldnieki vienmēr ļoti pārdomāti izvērtē. Īpaši aktuāli tas var būt pavasarī, kad atkala un straujas temperatūras maiņas var radīt papildu riskus līdz ar lāsteku rašanos. Mēs vienmēr aicinām iedzīvotājus informēt mūs, zvanot 8000 1599, gadījumos, ja iedzīvotāji redz sniega pārkares vai pat lāstekas – mēs reaģējam steidzamā kārtā un veicam nepieciešamos norobežošanas darbus. Vienlaikus aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem, īpaši atkušņa un apledojuma laikā! Turklāt brīdinājumi un norobežojumi, kas tiek izvietoti, ir jāievēro ikvienam drošības apsvērumu dēļ. Aicinām ņemt vērā – ja mājas pārvaldnieks ir uzlicis norobežojumus ap māju jumta tīrīšanas darbu veikšanai, ko veic īpaši aprīkoti speciālisti-alpīnisti (ārpakalpojums, alpīnisti, sertifikāti, atļaujas), visiem šie norobežojumi ir jāievēro, jo norobežojums pasargā cilvēkus no tās teritorijas, kur krīt notīrītais sniegs.
Noslēgumā uzkopšanas nodaļas vadītājs uzsver – ziemas darbi ir komandas darbs starp apsaimniekotāju un iedzīvotājiem. Savlaicīga informēšana, sapratne par laikapstākļu ietekmi un izvēlētajiem risinājumiem palīdz nodrošināt drošu un sakoptu vidi ikvienam. Civinity Mājas turpina strādāt, lai ziemas sezona būtu pēc iespējas mierīga un droša visiem iedzīvotājiem.