Gaisa apdraudējums atgādina par kārtību daudzdzīvokļu mājās: kādi noteikumi jāievēro mājas koplietošanas telpās?

Gaisa apdraudējums atgādina par kārtību daudzdzīvokļu mājās: kādi noteikumi jāievēro mājas koplietošanas telpās?

Pēdējā laikā arvien biežāk aktualizēti jautājumi par civilās aizsardzības gatavību, ugunsdrošību un rīcību ārkārtas situācijās. Tomēr eksperti norāda – drošība daudzdzīvokļu mājā nesākas krīzes brīdī, bet gan ikdienā, rūpējoties par kārtību koplietošanas telpās un nodrošinot brīvus evakuācijas ceļus.

Kāpņu telpas, pagrabi, gaiteņi un pazemes autostāvvietas bieži tiek uztvertas kā vieta, kur “uz laiku” var novietot velosipēdu, bērnu ratiņus, riepas, mēbeles vai dažādas sadzīves mantas. Ikdienā tas var šķist nebūtiski, taču ārkārtas situācijā šie priekšmeti var būtiski apgrūtināt pārvietošanos un kavēt drošu evakuāciju.

“Daudzdzīvokļu mājās drošība sākas ar pavisam praktisku jautājumu – vai cilvēks nepieciešamības gadījumā var ātri un droši izkļūt no ēkas vai nokļūt drošākā vietā. Ja kāpņu telpās, gaiteņos vai piekļuvēs pagrabam atrodas dažādi priekšmeti, teorētiski evakuācijas ceļš eksistē, bet praksē tas var kļūt apgrūtināts,” skaidro “Civinity Mājas” operatīvās vadības direktors Edgars Jelagins.

Koplietošanas telpas nedrīkst pārvērsties par noliktavu

Daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās bieži uzkrājas lietas, kurām dzīvoklī vairs nepietiek vietas – sezonas inventārs, vecas mēbeles, kartona kastes, sadzīves tehnika, būvmateriāli vai riepas. Nereti pagrabos vai koplietošanas telpās tiek uzglabātas arī viegli uzliesmojošas vielas un citi bīstami materiāli.

Ikdienā tas var šķist kārtības vai kaimiņu paradumu jautājums, taču ārkārtas situācijā šādas lietas kļūst par drošības risku. Aizkrauti gaiteņi var apgrūtināt cilvēku kustību, savukārt viegli uzliesmojoši priekšmeti paaugstina ugunsgrēka izplatīšanās risku.

Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai:

• kāpņu telpās un gaiteņos nebūtu mantu, kas sašaurina pārvietošanās ejas;
• evakuācijas izejas nebūtu aizslēgtas, aizkrautas vai grūti atveramas;
• piekļuve pagrabam vai citām drošākām telpām būtu brīva;
• koplietošanas telpās netiktu uzglabātas bīstamas vai viegli uzliesmojošas vielas;
• iedzīvotāji zinātu, kur atrodas tuvākā drošākā vieta ēkā.

“Bieži cilvēkiem šķiet, ka viens velosipēds vai pāris kastes nevienam netraucē. Taču jāsaprot, ka ārkārtas situācijā pa šīm vietām vienlaikus var pārvietoties desmitiem cilvēku – ģimenes ar bērniem, seniori, cilvēki ar kustību traucējumiem. Katrs lieks šķērslis var nozīmēt papildu risku,” uzsver “Civinity Mājas” eksperts.

Drošība ir kopīga atbildība

Par koplietošanas telpu uzturēšanu un drošības prasību ievērošanu atbild gan mājas apsaimniekotājs, gan paši iedzīvotāji. Apsaimniekotājs var informēt, organizēt pārbaudes un nepieciešamības gadījumā aicināt novērst pārkāpumus, taču ilgtermiņā drošu vidi iespējams nodrošināt tikai ar pašu iedzīvotāju iesaisti.

Praksē vislabāk darbojas skaidra vienošanās:

• koplietošanas ejās netiek uzglabātas personīgās mantas;
• pagrabos netiek krātas bīstamas vielas;
• evakuācijas ceļi vienmēr ir brīvi;
• koplietošanas telpu stāvoklis tiek regulāri pārbaudīts.

Svarīgi atcerēties arī to, ka ārkārtas situācijās nevajadzētu paļauties uz lifta izmantošanu. Elektroapgādes traucējumu vai tehnisku bojājumu gadījumā lifts var apstāties un kļūt nedrošs.

Gatavība sākas ar vienkāršām lietām

Lai uzlabotu drošību mājā, nav nepieciešami sarežģīti vai dārgi risinājumi. Dažkārt pietiek paskatīties uz savu ikdienas vidi no cita skatu punkta – vai ceļš no dzīvokļa līdz izejai vai pagrabam patiešām ir brīvs un drošs?

“Drošība sākas nevis ārkārtas situācijas brīdī, bet daudz agrāk – ar sakārtotu vidi un atbildīgu attieksmi ikdienā. Ja redzam problēmu koplietošanas telpās, par to ir svarīgi informēt apsaimniekotāju vai mājas biedrību, negaidot brīdi, kad tas kļūst par reālu risku,” norāda E. Jelagins.