Privāti apsaimniekotajos Rīgas namos piekļuve pagrabiem pārsvarā ierobežota 

Privāti apsaimniekotajos Rīgas namos piekļuve pagrabiem pārsvarā ierobežota 

Privāti apsaimniekoto Rīgas namu dzīvokļu īpašniekiem piekļuve pagrabu telpām vairumā gadījumu ir ierobežota. Savukārt pašvaldības apsaimniekoto namu gadījumā konkrētu datu par situāciju neesot, taču dome norāda, ka ārkārtējas nepieciešamības gadījumā pārvaldnieks nodrošinās piekļuvi visiem mājas iedzīvotājiem.

Saistībā ar karadarbību Ukrainā arī Latvijā lielāku sabiedrības uzmanību izpelnījies jautājums par dažādām bumbu patvertnēm. Nesen portālam “Delfi” Iekšlietu ministrija pauda, ka šobrīd Latvijai nav tiešu draudu, kas paredzētu vajadzību slēpties pazemē, tomēr baiļu gadījumā par dažāda veida draudiem varētu paskatīties, kas notiek pagrabos.

AS “Civinity Mājas” Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Gatis Roze portālam “Delfi”, iezīmējot kopējo situāciju privāti apsaimniekoto namu gadījumā, skaidro, ka vairumā gadījumu īpašniekiem nav piekļuves pagrabiem.

“Skatoties kopumā, varam teikt, ka aptuveni 70% gadījumu īpašniekiem nav piekļuves pagrabiem. Ir atsevišķas pilnvarotās personas vai biedrības, kurām ir izsniegtas atslēgas, taču šis skaits salīdzinoši ir niecīgs,” stāsta nodaļas vadītājs, skaidrojot, ka piekļuve netiek nodrošināta, jo pastāv riski, ka kāds pieslēgsies komunikācijām neatbilstošā veidā.

Tas arī esot saistīts ar to, ka pagrabos atrodas siltummezgli, kuri potenciāli var tikt apzagti. Tādēļ kopumā tās ir tehniskas telpas, kurās piekļuve iespējama tikai kopā ar pārvaldnieku.

Privāti apsaimniekotajos namos arī pamatā neesot individuāli īpašumā esošas noliktavas telpas, jo tie pēc būtības ir tehniskie pagrabi.

Pēc Rozes paustā, tas pats attiecas arī uz sērijveida ēkām, kurās padomju laikos tika izbūvēti šķūnīši ar iekšēji noteiktām lietošanas tiesībām. Šādos pagrabos situācija no ugunsdrošības viedokļa esot sliktāka, jo gadu laikā krātās mantas būtu jāutilizē, taču tad pastāv iespēja saskarties ar īpašnieku pretenzijām.

“Mēs šādās sērijveida ēkās pakāpeniski informējam dzīvokļu īpašniekus, ka visas mantas ir jāutilizē, vai to izdarīs apsaimniekotājs. Un to arī ar laiku darām. Jāatceras, ka pagrabi nav noliktavas, kur novietot to, ko žēl mest ārā,” stāsta Roze, atzīmējot, ka tā laika gaitā mantas sakrājās līdz griestiem, kā rezultātā pārvietoties šādās telpās nav iespējams.

Kopumā no ugunsdrošības viedokļa nodaļas vadītājs šo situāciju vērtē kā ļoti bīstamu, piebilstot, ka “mēs regulāri aicinām dzīvokļu īpašniekus iztīrīt pagrabus, neuzkrāt mantas”.

Vaicāts, vai gadījumā nav tā, ka Rīgā pagrabi pārsvarā ir privāti, nevis koplietošanā, Roze atzīmē, ka jaunajos ēku projektos pagraba telpās apmēram 30% gadījumu ir individuāli izbūvētas privātās noliktavas, kuru lietošanas tiesības ir nostiprinātas arī zemesgrāmatā. Tādējādi šādos pagrabos īpašniekiem ir piekļuve un tie tiek uzturēti atbilstoši ugunsdrošības prasībām.

Tāpat Roze norāda, ka viss pagrabs kopumā nekad nevar būt privāts, jo tur ir tehniskie koridori, kas ir kopīpašums, tādēļ arī viņa pārstāvētā uzņēmuma pārvaldībā nav tādu ēku, kur apsaimniekotājam nebūtu piekļuves pagrabam.

Runājot par pagrabu stāvokli, Roze atzīmē, ka kopumā gan teju visās jauno projektu ēkās būtu iespēja patverties un arī nakšņot puslīdz komfortabli. Savukārt sērijveida ēkās pagrabi ir ar smilts segumu, auksti un tumši.

Rīgas dome portālam “Delfi” komentēja situāciju no pašvaldības apsaimniekoto ēku puses, kas ietver aptuveni 4000 māju. Šajā gadījumā piekļuve tikšot nodrošināta tad, ja būs tāda nepieciešamība, jo, pēc domes paustā, koplietošanas telpas – bēniņi, pagrabi – ir tās vietas daudzdzīvokļu namos, kur izvietotas kopējās komunikācijas, kas nodrošina apkuri, ūdeni un citas nepieciešamības.

Domei gan neesot konkrētu datu par to, cik no šādiem pagrabiem ir tādi, kur ēkas iemītniekiem ir tieša piekļuve, taču ārkārtējas nepieciešamības gadījumā pārvaldnieks nodrošinās piekļuvi visiem mājas iedzīvotājiem.

Kopumā to tehniskais stāvoklis esot apmierinošs un uzlabojas. Pēc domē paustā, pagrabi tiek regulāri tīrīti, turklāt šie darbi ir iekļauti uzturēšanas darbu plānā ar augstu prioritāti. Tādēļ, tāpat kā ēkas, arī to pagrabi tiek apsekoti reizi gadā, vai biežāk, atkarībā no ēkas kopējā tehniskā stāvokļa.

Pagrabu tehniskais stāvoklis ir pārvaldnieka kompetencē. Vienlaikus dome vērš uzmanību, ka tajos gadījumos, kad iedzīvotāji pagrabus izmanto kā veco mantu un nereti pat būvgružu noliktavu, tas būtiski apgrūtina un var kavēt pagrabu uzturēšanas darbus.

Tāpat domē norāda, ka pēdējā laikā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” gada darbu plānos iekļauj pagrabu un bēniņu tīrīšanu, kas gala rezultātā ir jāapmaksā pašiem dzīvokļu īpašniekiem.

Vienlaikus esot arī tādi pagrabi, kuros vērojamas ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadu remonta problēmas. Kopumā gan domē atzīst, ka pagrabu stāvokļi katrā mājā ir skatāmi atsevišķi un ir būtiska atšķirība starp mūra vai ķieģeļu un koka mājām, kur pagrabi ir neapmierinošā stāvoklī.

“Mājās, kas ir nodotas privatizācijai, pagrabi ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, lielākoties pašu dzīvokļu īpašnieku aizpildīti ar sadzīves mantām, nevajadzīgām mēbelēm un citiem sadzīves priekšmetiem,” situāciju raksturo pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

Savukārt mājās, kas nav nodotas privatizācijai, pagrabu īpašnieks ir Rīgas pašvaldība. Šādu māju skaits gan esot minimāls. Šādā gadījumā domē skaidro, ka, “ja rīdzinieki bažījas par savu drošību, tad pastāv iespēja doties uz pagrabu un iepazīties ar tā stāvokli”.

Pašvaldības ieskatā, primāri tie būtu iztīrāmi, ko var veikt vai nu paši iedzīvotāji, vai arī to var lūgt darīt mājas pārvaldniekam. Sekundāri būtu jānodrošina telpa vai telpas ar ūdens ņemšanas vietu, jāievelk elektroapgaismojums, kā arī lietderīga būtu tualetes telpa. Treškārt, pastāv arī iespēja izveidot nosacītas atpūtas – sēdēšanas vai gulēšanas – vietas, uzskata domē.

Turpretim personām, kurām nav skaidrības par stāvokli pagraba telpās, Mājokļu un vides departaments iesaka ar to iepazīties, jo pagrabs ir kopīpašuma daļa, un ikviens dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs arī par šo mājas telpu.

Lai iegūtu pagraba atslēgu departaments aicina vērsties pie mājas sētnieka, jo pieļaujams, ka pagrabā atrodas sētnieka namīpašuma sanitārajai apkopei paredzētais inventārs.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam gan nav konkrētas informācijas par situāciju denacionalizētajās mājās, toties departamentā atzīmē, ka pagrabi jaunajos projektos noteikti kalpo kā īslaicīga patvēruma iespēja attiecīgo māju iemītniekiem.

SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” portālam “Delfi” norādīja, ka būtu jāraugās atsevišķi uz katru māju, jo daļa no pagrabiem un cokolstāviem ir tehniskie, daļā ir izvietoti dažādi pakalpojumu sniedzēji.

“Kopumā mūsu mājās pagrabstāvi neatrodas pilnībā zem zemes, tajos ir logi. Šie pagrabi nav projektēti un būvēti kā potenciālas bumbu patvertnes un potenciāla kara gadījumā var nodrošināt tikai relatīvu drošību cilvēkiem, kas tajos atrastos. Mums ir 65 mājas,” skaidro uzņēmumā.

Informācijas avots: Delfi