Spēcīgas lietusgāzes visbiežāk atklāj ēku slēptos defektus
2026.07.20
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinājis oranžo brīdinājumu par stiprām lietusgāzēm un negaisu. Civinity eksperti norāda, ka tieši pēc šādiem laikapstākļiem strauji pieaug iedzīvotāju pieteikumu skaits par jumtu noplūdēm, applūdušiem pagrabiem un lietus ūdens novadīšanas sistēmu radītām problēmām, jo intensīvi nokrišņi bieži atklāj ēku iepriekš nepamanītus tehniskos defektus.
“Lielākā daļa pieteikumu tiek saņemti jau pirmajās 24 stundās pēc negaisa. Visbiežāk iedzīvotāji ziņo par jumtu noplūdēm, applūdušiem pagrabiem un aizsērējušām lietus ūdens novadīšanas sistēmām. Nereti tieši intensīvs lietus atklāj problēmas, kas līdz tam ilgu laiku nav bijušas pamanāmas,” stāsta Edgars Jelagins, Civinity Mājas un Civinity Mājas Jūrmala operatīvās darbības direktors.
Daudzos gadījumos bojājumus neizraisa pats lietus vien. Intensīvi nokrišņi izgaismo vietas, kur ēkai jau iepriekš bijis nolietots jumta segums, bojāta hidroizolācija vai nepietiekami funkcionējusi lietus ūdens novadīšanas sistēma.
“Ekstremāli laikapstākļi ir kā pārbaudījums ēkai. Ja tās tehniskais stāvoklis ir labs, sistēmas spēj tikt galā arī ar lielu nokrišņu daudzumu. Savukārt iepriekš neatklātas problēmas tieši negaisa laikā kļūst redzamas visātrāk,” skaidro E. Jelagins.
Īpaša nozīme ir lietus ūdens novadīšanas sistēmām, kuru uzdevums ir novadīt nokrišņu ūdeni prom no ēkas. Ja tās nedarbojas pilnvērtīgi, ūdens var uzkrāties uz jumta, plūst gar fasādi vai sakrāties pie ēkas pamatiem. Jāņem vērā, ka intensīvu nokrišņu laikā problēmas var rasties ne tikai pašas ēkas lietus ūdens novadīšanas sistēmā. Ja pašvaldības lietus ūdens kanalizācija nespēj pietiekami ātri novadīt lielo ūdens daudzumu, ūdens var uzkrāties pie ēkas, palielinot pagrabu applūšanas risku.
Rezultātā sekas var būt līdzīgas – applūduši pagrabi, mitruma bojājumi, ūdens uzkrāšanās pie ēkas un paaugstināts risks, ka mitrums nonāks ēkas konstrukcijās.
Tieši jumti un pagrabi ir vietas, kur bojājumi pēc negaisiem visbiežāk kļūst pamanāmi. Nelieli jumta hidroizolācijas bojājumi vai nolietots segums ikdienā var neradīt nekādas pazīmes, taču intensīvu nokrišņu laikā tie kļūst par vietām, kur ūdens sāk iekļūt ēkā. Savukārt pagrabi var applūst ne tikai negaisa laikā, bet arī vairākas stundas vēlāk, kad ūdens pakāpeniski uzkrājas pie ēkas pamatiem vai nespēj pietiekami ātri aizplūst.
Pēc spēcīgām lietusgāzēm iedzīvotājiem ieteicams pievērst uzmanību mitruma plankumiem vai ūdens pilēšanai augšējo stāvu dzīvokļos, applūdušām pagraba telpām, ūdens uzkrāšanās vietām pie ēkas pamatiem, bojātām vai pārplūdušām lietus ūdens novadīšanas sistēmām, kā arī nolūzušiem kokiem vai zariem, kas var būt bojājuši jumtu vai citas ēkas konstrukcijas.
Ja tiek pamanīta kāda no šīm pazīmēm, par to ieteicams nekavējoties informēt apsaimniekotāju. Savlaicīga rīcība var novērst lielākus bojājumus un samazināt remonta izmaksas.
“Ne katra lietusgāze rada bojājumus, taču katrs šāds laikapstākļu pārbaudījums parāda, cik labi ēka ir uzturēta. Jo ātrāk tiek pamanītas un novērstas pirmās problēmas, jo mazāka iespēja, ka vēlāk būs jāveic apjomīgi un dārgi remontdarbi,” rezumē Edgars Jelagins.